mārketings
Balzams dvēselei
Kāpēc kāzās jaunajam pārim saucam: «Rūgts!» Jo vēlam viņiem veselību. Un te lieliski noder rūgtie zāļu uzlējumi – biteri.


Erkins Tuzmuhamedovs speciāli Forbes Latvija
Rīgas Melnais Balzams – viena no Latvijas galvaspilsētas vizītkartēm un viens no visvecākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē – tiek ražots kopš 1752. gada. Tomēr arī ir ziņas, ka tā radītājs – Rīgas aptiekārs Abrahams Kunce – pēc XVI gadsimta receptēm gatavoto rūgto zāļu uzlējumu pārdevis jau kopš 1737. gada.
Rīgas Melnais Balzams pieskaitāms herbal bitters kategorijai – tie ir rūgtie zāļu uzlējumi. Eiropā šādi dzērieni ir ārkārtīgi populāri jau kopš pasaules apceļotāja Marko Polo laikiem. Pēc dažu vēsturnieku domām, tieši viņš no Ķīnas atvedis tradicionālās ķīniešu zālītes, tinktūras un eliksīrus, kas tika izmantoti kā gremošanas sistēmas toniki.

Rūgtie zāļu un sakņu uzlējumi bija zināmi jau Senajā Romā (itāļu vermuti, amaro un biteri), Senajā Ēģiptē un Āzijā. Ļoti daudz par rūgto zāļu izmantošanu var uzzināt no visu laiku diženākā mediķa Avicennas darbiem. Tomēr galvenais ārstniecības augu spirtoto ekstraktu popularizētājs medicīnā bija izcilais XIV gadsimta šveiciešu mediķis Paracelzs. Liela daļa rūgto liķieru un zāļu uzlējumu (biteru), kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir radušies pēc senajām dziednieku receptēm un mūsu bāros nonākuši no farmaceitu bodītēm. Kad Eiropas alķīmiķi apguva no arābiem pārņemto destilācijas mākslu, izrādījās, ka ārstniecisko augu spirta ekstrakti ne tikai izvelk augu dziedējošās īpašības labāk nekā ūdens izvilkumi, bet tos arī var uzglabāt faktiski neierobežotu laiku.
Oriģinālā Rīgas Melnā Balzama
sastāvā ir 24 dažādas sastāvdaļas,
no kurām 17 ir ārstniecības augi.
Funkcionāli atveseļojoši rekreatīvie dzērieni
Eiropas Savienības tiesību akti nosaka tikai zāļu uzlējumu minimālo alkohola saturu – 15 %. Piemēram, alkohola saturs Rīgas Balzamā ir 45 %, Becherovka (oriģinālais nosaukums Becherbitter) – 38 %, Campari – 20,5 %. Turklāt tie var ievērojami atšķirties pēc cukura daudzuma – no pavisam sausā Underberg līdz neticami saldajam Jägermeister, kurā cukura ir vairāk nekā 150 gramu uz litru. Taču galvenais ir nevis cukurs, bet rūgtums – šiem dzērieniem jābūt rūgtiem.

Lai iegūtu rūgtumu, tiek izmantotas visas iespējamās augu izcelsmes izejvielas: saknes, zāles, ziedi, apvalki, augļi. Dažādu zāļu uzlējumu sastāvā ir gandrīz visa viduslaiku farmakopeja. Dažos uzlējumos tiek izmantoti līdz pat piecdesmit un vairāk ārstniecības augu, un lielākā daļa ir ar rūgtu garšu – ne velti tautā zāles sauca par rūgtām.

Oriģinālā Rīgas Melnā Balzama sastāvā ir 24 dažādas sastāvdaļas, no kurām 17 ir ārstniecības augi – genciānas sakne, melnie pipari, ingvers, vībotne, baldriāns u.c.

Zāļu uzlējumu pagatavošanas tehnoloģija var būt dažāda – no aukstās macerācijas vai infūzijas un ekstrahēšanas ar sildīšanu (infusion) līdz pārtvaicēšanai kopā ar augu valsts izejvielām un izturēšanai mucās.

Lai gan biteri jau sen no aptiekām pārcēlušies uz alkoholisko dzērienu veikaliem un tos vairs neizsniedz pret receptēm, arī šodien tie nav zaudējuši savu medicīnisko nozīmi. Tos iesaka lietot kā aperitīvus un it īpaši kā didžestīvus – ārstnieciskās rūgtvielas veicina pastiprinātu kuņģa sulas un žults izdalīšanos. Pēc sātīgas un it īpaši pēc treknas maltītes aizkuņģa dziedzeris ne vienmēr spēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju un izdalīt tauku sašķelšanai nepieciešamo daudzumu žults, un tad ļoti labi palīdz biteri. Mūsdienās ēdienkartē ir maz rūgtu produktu – ogļhidrātu un cukura pārpilnība un rūgtu produktu trūkums ir viens no traucētas apetītes kontroles un masveida aptaukošanās iemesliem. Ne tikai bērni, bet arī daudzi pieaugušie rūgtu garšu uzskata par nepatīkamu un cenšas no tās izvairīties – ne velti par rūgtu dēvē patiesību, negaršīgas zāles, apvainojumus, nožēlu, pazemojumu; ir vēl daudz idiomu ar vārdu rūgts.

Liela daļa garšas receptoru, kuru mums ir aptuveni 5000, atrodas uz mēles. Receptori, kas atbild par saldās garšas uztveršanu, ir mēles galā, skābās un sāļās garšas uztveršanas receptori – mēles malās, tie, kas atbild par cietes uztveršanu (atklāti 2016. gadā), atrodas mēles centrā, par taukaina ēdiena uztveri atbildīgie receptori – pa visu mēli, bet receptori, kas uztver rūgtumu, atrodas mēles pamatnē. To receptoru skaits, kas atbild par saldumu, ar gadiem samazinās – kad organisms pārstāj augt, tam nav nepieciešama glikoze tādā daudzumā kā bērnam. Rūgto receptoru skaits laika gaitā nemainās, tāpēc pieaugušie bieži izvēlas ēdienus, kurus ēst bērnus nepiespiedīsi, teiksim, rūgtās olīvas un kaperus. Taču daba mums nāk talkā vēlāk – rūgtvielas organismam palīdz tad, kad pats organisms vairs neiz­strādā žulti un kuņģa sulu vajadzīgajā daudzumā.

Ierasto zāļu uzlējumu auditoriju kardināli mainīja Jägermeister – šodien tas jauniešu vidū ir viens no vismodernākajiem dzērieniem. lai to panāktu, tradicionālā recepte tika papildināta ar neiedomājamu daudzumu cukura. Taču tā ir arī šā dzēriena vājā puse – Eiropā aizvien izteiktāka kļūst tendence pievērsties veselīgiem dzērieniem un pārtikai, neuzņemot lieku cukura daudzumu.
Biterus ražo visā pasaulē, bet visvairāk Eiropā,
turklāt šeit ir divi līderi – Itālija un Vācija.
Kādi mēdz būt biteri
Rūgtie zāļu uzlējumi, kas pazīstami kā bitters, iedalās divās pamata grupās – digestive bitters, kas ir rūgtie uzlējumi gremošanas uzlabošanai (zināmi arī kā potable – dzeramie), un cocktail bitters jeb kokteiļu biteri (zināmi arī kā alcoholic non-beverage bitters – alkoholiskie biteri, kas nav paredzēti dzeršanai). Ja ne­esat regulārs bāru apmeklētājs, visticamāk, jūs pat nenojaušat par kokteiļu biteru eksistenci. daudzu klasisku kokteiļu receptēs ir ierakstīts: a dash of Angostura bitter. Kokteilim parasti pievieno tējkaroti šo biteru, un tie tiek pārdoti mazās pudelītēs. Angostūra, ko doktors Zīgerts radījis kā Simona Bolivāra personīgā ārsta toniku pret malāriju, ir pasaulē vispazīstamākais kokteiļu biters, un šajā specifiskajā tirgū tam ir gandrīz vai monopolstāvoklis. Angostura ir viens no Lielbritānijas karaliskā galma piegādātājiem. Karalienes Viktorijas un viņas mazmeitas, karalienes Katrīnas Otrās, mīļākais dzēriens bija Pink Gin – džins ar toniku un pāris pilieniem angostūra. Jāteic, ka šodien biteri ir pieprasīti ne tikai bāros – rūgtie pilieni tiek izmantoti gastronomijā kā garšvielas salātiem un desertiem.

Toties parastais patērētājs nevar nebūt pazīstams ar dzeramajiem rūgtajiem uzlējumiem. Potable bitters jeb rūgto zāļu uzlējumu tirgus ir salīdzinoši neliels – tas veido tikai 2 % no stipro dzērienu patēriņa pasaulē. Tomēr pārdošanas apjoms kopš gadsimta sākuma ir dubultojies (pateicoties to popularitātei jauniešu vidū) un tuvojas 30 miljoniem 9 litru iepakojumu jeb 270 miljoniem litru. Salīdzinājumam – Smirnoff, kas ir spirits dzērienu līderis degvīnu kategorijā, pārdošanas apjoms visā pasaulē ir 25 miljoni iepakojumu, Bacardi ruma – 20, Johnnie Walker viskija – 19 miljoni.
Biteri ir pieprasīti ne tikai bāros –
rūgtie pilieni tiek izmantoti gastronomijā kā garšvielas salātiem un desertiem.
Divas trešdaļas šā apjoma veido četri zīmoli: Jägermeister (7 miljoni), Fernet-Branca (5 miljoni) un pa 3,5 miljoniem Campari un Aperol. Pārējais ir daži zināmi vidēji lieli zīmoli un simtiem nelielu vietējo. Vācijā vien ir vairāki desmiti dažādu krauterlikor – zāļu liķieru, ko īpaši iecienījuši mednieki. Starp citu, Jägermeister līdz Otrajam pasaules karam bija zināms arī kā Goering Shnapps. Viens no fašistiskās Vācijas līderiem – grupenfīrers, reihsmaršals Hermanis Gērings – bija kaislīgs mednieks, turklāt bez tā, ka bija aviācijas ministrs, viņš Trešajā reihā atbildēja arī par mežu un medījumu un ieņēma Reichsjägermeister – impērijas galvenā mežziņa – amatu. Taču šo zāļu liķieri saldu pašās 20. gadsimta beigās padarīja amerikāņi, un tas kļuva populārs jauniešu vidū.

Biterus ražo visā pasaulē – Āfrikā, Āzijā un abās Amerikās, bet visvairāk Eiropā, turklāt šeit ir divi līderi – Itālija un Vācija. Austrumeiropā ir pazīstams ungāru Unicum, serbu Gorki List, horvātu Pelinkovac, taču visslavenākais Austrumeiropas biters, bez šaubām, ir Rīgas Melnais Balzams. Dzēriens tiek pildīts tam raksturīgajās keramiskajās krūkās, un šis iepakojums nav mainījies jau gandrīz 250 gadu. Starp citu, pudeles bija otrreizējās izmantošanas resurss – ūdens Rīgā bija sliktas kvalitātes, un šādās pudelēs no Vācijas ieveda minerālūdeni, ko nopirkt varēja atļauties tikai turīgi pilsoņi. Abrahams Kunce atrada teicamu risinājumu – izmantot šo taru otrreiz. Tagad šīs pudeles ir Rīgas Melnā Balzama preču zīme.
Starp citu, sākotnēji Abrahama Kunces balzams nebija melns – tas bija balts un dzeltens. Melns tas kļuva, pievienojot dzērienam dedzinātu cukuru. Divarpus gadsimtu tas tika izlaists tikai vienā variantā – melnais balzams ar medicīnisku pagātni. Šajā gadsimtā sortiments ir paplašināts un balzams atbilst mūsdienu patērētāja daudzveidīgajai gaumei – tiek ražots arī balzams ar upeņu sulas piedevu, ar ķiršu sulas piedevu, kā arī Riga Black Balsam Element – Rīgas Melna Balzama kombinācijā ar Karību rumu.

Rīgas Melnais Balzams pieskaitāms herbal bitters kategorijai – tie ir rūgtie zāļu uzlējumi. Eiropā šādi dzērieni ir ārkārtīgi populāri jau kopš pasaules apceļotāja Marko Polo laikiem. Pēc dažu vēsturnieku domām, tieši viņš no Ķīnas atvedis tradicionālās ķīniešu zālītes, tinktūras un eliksīrus, kas tika izmantoti kā gremošanas sistēmas toniki.

Rūgtie zāļu un sakņu uzlējumi bija zināmi jau Senajā Romā (itāļu vermuti, amaro un biteri), Senajā Ēģiptē un Āzijā. Ļoti daudz par rūgto zāļu izmantošanu var uzzināt no visu laiku diženākā mediķa Avicennas darbiem. Tomēr galvenais ārstniecības augu spirtoto ekstraktu popularizētājs medicīnā bija izcilais XIV gadsimta šveiciešu mediķis Paracelzs. Liela daļa rūgto liķieru un zāļu uzlējumu (biteru), kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir radušies pēc senajām dziednieku receptēm un mūsu bāros nonākuši no farmaceitu bodītēm. Kad Eiropas alķīmiķi apguva no arābiem pārņemto destilācijas mākslu, izrādījās, ka ārstniecisko augu spirta ekstrakti ne tikai izvelk augu dziedējošās īpašības labāk nekā ūdens izvilkumi, bet tos arī var uzglabāt faktiski neierobežotu laiku.
Eksperta viedoklis
Māris Kalniņš
Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola vadītājs, Amber Beverage Group

Pēdējos gados herbal bitters jeb augu uzlējumi kopā ar džinu un viskiju ir trīs galvenās dzērienu kategorijas, kas nodrošinājušas stiprā alkohola tirgus izaugsmi visā pasaulē. Jaunākās prognozes rāda, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados.

Mūsu novērojumi liecina, ka patērētāji kļūst izglītotāki, zinošāki un prasīgāki arī attiecībā uz alkohola patēriņu, alkohola zīmoliem un to piedāvājumiem. Mainās patēriņa tendences, virzoties no kvantitātes uz kvalitāti, kas atspoguļojas gan degvīna tirgus stagnācijā, gan tā saucamo šotu patēriņa samazinājumā. Tā vietā cilvēki biežāk izvēlas kokteiļus, jo svarīgāks kļūst nevis rezultāts, bet gan pats baudīšanas process.

Miksoloģijas uzvaras gājienu nodrošina patērētāju uzvedības tendences, kas aizgūtas no citām dzīves jomām, piemēram, ēšanas paradumiem. Arī alkoholisko dzērienu jomā cilvēki arvien vairāk izrāda tā saucamo health aware approach – izvēlas zīmolus ar zemāku kaloriju daudzumu, zemāku cukura līmeni, ražotus no dabīgām izejvielām, viegli baudāmus kokteiļos. Tas viss ir noteicis arī to, kāpēc herbal bitters segmenta produkti kļūst arvien populārāki un pieprasītāki, kāpēc mainās uztvere un šādu produktu patēriņa un izmantošanas veids ne tikai patērētāju vidū, bet arī bārmeņu auditorijā.

Šis ir piemērots brīdis Rīgas Melnajam Balzamam, kas pilnībā atbilst galvenajām tirgus un patērētāju uzvedības tendencēm pasaulē, lai iekarotu arvien jaunus tirgus un kļūtu par vienu no galvenajiem Latvijas eksporta zīmoliem. Patlaban Rīgas Melnais Balzams tiek eksportēts uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp Krieviju, ASV, Lielbritāniju, Kanādu un Itāliju.

Tāpat, gadiem ritot, Rīgas Melnā Balzama izcilās īpašības augstu novērtētas pasaulē, dzintaraini tumšajam eliksīram saņemot vairāk nekā 100 apbalvojumu starptautiskās izstādēs. Plašajam apbalvojumu klāstam tikko pievienojusies jauna un ievērības cienīga godalga – Rīgas Melnais Balzams ieguvis zelta medaļu vienā no Amerikas prestižākajiem dzērienu konkursiem San Francisco World Sprits Competition 2018.
Rubriku piedāvā
Pārējos rakstus lasiet šeit:
© All Right Reserved
This site was made on Tilda — a website builder that helps to create a website without any code
Create a website